13. jūlijā mūs piemeklēs spēcīga magnētiskā vētra, kas varētu ietekmēt satelītus un sakarus

13. jūlijs — datums, ko zinātnieki jau dēvē par potenciāli melnu visai planētai. Tuvojas spēcīga magnētiskā vētra

Saskaņā ar Saules aktivitātes modeļiem šajā dienā Zemi varētu skart spēcīgākā pēdējo desmitgažu laikā reģistrētā ģeomagnētiskā vētra. Avots — nestabils aktīvo plankumu kopums uz Saules virsmas, ko reģistrējušas trīs neatkarīgas observatorijas. Šie plankumi jau iepriekš izrādījuši augstu nestabilitāti, un jūnija sākumā izraisīja spēcīgu X9 klases “izvirdumu”, kas gandrīz izjauca sakaru satelītu darbību virs Klusā okeāna.

Tomēr galvenais nav tas, kas jau noticis, bet gan tas, kas vēl var notikt — ja šie plankumi apvienosies un izraisīs jaunu, tieši uz Zemi vērstu koronālās masas izmešanu. Un, spriežot pēc Saules pašreizējās rotācijas trajektorijas, tieši 13. jūlijā planēta atradīsies tiešā trieciena zonā.

Par ko ir runa

Scenārijs, no kura sastingst prāts, jau sen tiek apspriests zinātniskajās aprindās. Runa ir par pilnīgu satelītu navigācijas atteici, radiosakaru zudumu, elektroapgādes tīklu sabrukumu un pat iespējamu iekārtu spontānu aktivizēšanos.

Līdzīgs incidents jau ir noticis — 1989. gadā spēcīga ģeomagnētiskā vētra izslēdza Kvebekas elektroapgādes sistēmu, atstājot 6 miljonus cilvēku bez elektrības. Toreizējais uzliesmojums bija relatīvi vājš — X1 klase. Taču jūlijā tiek prognozēts notikums, kas būs 5–10 reizes spēcīgāks. Ja prognoze piepildīsies, cilvēce pirmo reizi vēsturē nonāks uz pilnīgas digitālās klusuma robežas.

NASA un ESA jau ir publicējušas iepriekšējus brīdinājumus, taču amatpersonas izvairās publiski to izpaust. Tomēr slēgtos ziņojumos, kas caur zinātniskajiem kanāliem nonākuši presē, skan pavisam citi vērtējumi. Viens no scenārijiem paredz, ka uzliesmojums var izraisīt plašu elektromagnētisko vilni, kas traucēs līdz pat 80% zemo orbītu satelītu darbību, tostarp GPS, GLONASS un telekomunikāciju platformas kā Starlink.

Tas nozīmē, ka miljoniem cilvēku zaudēs piekļuvi navigācijai, sakariem, internetam un pat elektroniskajiem maksājumiem. Banku sistēma, transports, aviācija — viss ir atkarīgs no stabila signāla. Un, ja signāls pazudīs, sāksies haoss.

Kaskādes efekts

Zinātnieki no ASV Nacionālā atmosfēras izpētes centra aprakstījuši tā dēvēto “kaskādes efektu”. Tā būtība — sākotnējais Saules vēja trieciens ietekmē ne tikai kosmisko tehniku, bet inducē strāvas arī zemes tīklos. Šīs strāvas pārslodzes transformatorus, izraisa īssavienojumus, sadedzina optiskās šķiedras maģistrāles un pat ietekmē ūdensapgādes galvenās līnijas. Tas viss var notikt 8–12 minūšu laikā pēc trieciena. Tieši tāpēc 13. jūlijs tiek dēvēts par kritisku datumu — ne aiz māņticības, bet infrastruktūras tiešās ievainojamības dēļ.

Dažas valstis jau ir sākušas steidzamus sagatavošanās darbus. Japāna plāno pagaidu lidojumu apturēšanu virs Honšū ziemeļdaļas, ASV testē atvienojamus elektroapgādes posmus, bet Ķīna palaiž autonomus satelītus, kas spēj darboties radiosignālu klusuma apstākļos. Tomēr lielākā daļa valstu — īpaši dienvidu puslodē — vai nu nav informētas, vai tām nav resursu aizsardzībai. Pēc SWPC konsorcija datiem, vairāk nekā 60% telekomunikāciju staciju pasaulē nav aprīkotas ar aizsardzību pret augstfrekvences traucējumiem.

Tas nozīmē, ka miljoniem interneta, telefonijas, banku un loģistikas sistēmu lietotāju nonāks informatīvā izolācijā. Tomēr satraucošs ir ne tikai tehnoloģiskais, bet arī bioloģiskais aspekts.

Augstas enerģijas daļiņas, kas pavada šādus spēcīgus uzliesmojumus, var traucēt ne tikai ierīču, bet arī cilvēka sajūtas. Runa nav par “magnētiskām vētrām” laikrakstu izpratnē, bet gan par tiešu ietekmi uz fizioloģiskajiem procesiem. Ir reģistrēti pēkšņas dezorientācijas gadījumi pilotu un autovadītāju vidū spēcīgu vētru laikā. Zinātnieki vairs neizslēdz, ka pieaugusi satiksmes negadījumu statistika,  saasinājumi un uzplūdi var būt tieši saistīti ar ģeomagnētisko aktivitāti.

Lasi vēl: Kāds vīrietis salīdzināja pārtikas cenas 2021.gadā un 2025.gadā – izrādās inflācija ir daudz lielāka nekā apgalvo

Astronomi atgādina

1859. gadā notika “Karingtonas incidents” — tik spēcīgs uzliesmojums, ka aizdegās tā laika telegrāfa sistēmas, bet ziemeļblāzma bija redzama pat Karību jūrā. Toreiz cilvēce vēl nebija atkarīga no elektronikas. Mūsdienās jebkura novirze no normas var kļūt par reālu “piedzīvojumu”. Bērklijas universitātes zinātnieku aprēķini liecina — ja “Karingtonas incidents” atkārtotos šodien, pasaules ekonomikai tiktu nodarīts vairāk nekā 2 triljonu dolāru liels zaudējums. Un viss liecina, ka jaunais uzliesmojums varētu būt vēl spēcīgāks.

Lasi vēl: Kādam vīrietim Jūrmalā palīdzēšana citiem beidzas ar ne tik labu iznākumu – sieva dalās piedzīvotajā

Visbīstamākais ir tas, ka precīzu prognozi nav iespējams izdarīt. Saules uzliesmojumi ir haotisks un maz izpētīts process. Pat vismodernākās observatorijas, kā SDO vai Solar Orbiter, fiksē tikai sākuma stadijas. Kad uzliesmojums sākas, Zemei būs tikai dažas minūtes laika reaģēšanai. Tieši tāpēc dažas valstis jau gatavojas jutīgās iekārtas atslēgt iepriekš. Satelītu operatori apsver pāreju uz “zemu jaudu”, bet citi  satelīti pāriet pasīvā režīmā.

Bet vai šie pasākumi spēs aizsargāt kritisko infrastruktūru? 13. jūlijs — tas nav vienkārši datums. Tā var kļūt par pārejas punktu, pēc kura digitālā civilizācija uz laiku var izzust. Nav izslēgts, ka šajā dienā mēs pamodīsimies bez sakariem, bez interneta, bez navigācijas un bez pārliecības par rītdienu. Un ne tāpēc, ka kāds nospieda pogu, bet tāpēc, ka Saule — dzīva un neparedzama — izlēja savu izvirdumu pār mums.